Par Ekoskolām un ne tikai
Ar Ekoskolu pasākumiem ir tā – prasa daudz darba un ideju, reizēm arī vairākas negulētas naktis, bet tas tikai un vienīgi tāpēc, lai radītu vairākiem simtiem skolotāju un skolēnu radoši, aizrautīgi, idejām bagāti pavadītu laiku un, kas būtiski – mācoties visiem kopā, citam no cita. Tā ir dalīšanās ar zināšanām un prasmēm.
Šogad jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās Ekoskolu vasaras forums ar mērķi uz vairākām dienām pulcēt kopā skolēnus un skolotājus no visas Latvijas, kuri mācās un strādā Ekoskolās. Zinām, ka mūsdienās par sarežģītām lietām jārunā vienkārši, problēmas jāizvērš apdomāti un, kas būtiski – noteikti jāzina, par ko interesējas jaunieši, lai tematus būtu iespējams izskaidrot ar viņu pašu sadzīvi. Tāpēc šī gada Ekoskolu foruma tēma bija ilgtspējīgs patēriņš un dzīvesveids, kas ir gana sarežģīts, tomēr gandrīz ikviena ikdienas darbība ar to cieši saistīta.
Jau pati Ekoskolu programmas ideja vērsta uz to, lai izpratni par vidi veidotu ar pasākumiem un darbiem, ne tikai teoriju. Kā izteicās arī viena no skolotāju darbnīču vadītājām Jana Simanovska no Ekodizaina kompetences centra - ļoti patīk Ekoskolu pieeja, jo uzmanība tiek pievērsta ne tikai teorijai, bet arī pieredzei dzīvē – kā praktiski var uzlabot skolas vidi ar dažādiem pasākumiem. Ja bērns dzīvo līdzi un viņam rāda, tad šīs zināšanas var saņemt daudz dziļāk un pamatīgāk. Mācīšana caur praktisko ir daudz svarīgāka. Jana uzsver, ka, piemēram, mācot bērnam par veselīgu dzīvesveidu, viņam jāpasniedz veselīga pārtika, jāradina pie sporta aktivitātēm utml.
Neskriet pakaļ citiem
Tā par vides izglītības ieviešanu un pievēršanos zīmīgi izteicās biedrības homo ecos: vadītāja Evija Rudzīte: “Ja mēs gribam dzīvot uz šīs planētas, mums ir jādzīvo videi draudzīgi. Vides izglītība palīdz to saprast caur personīgo pieredzi, rīcību un piemēriem. Ir iespējamas alternatīvas, nav jāskrien kopā ar visiem, bet var rīkoties citādāk.” Foruma laikā jauniešiem bija iespēja iepazīt vismaz nelielu daļu no citādiem rīcības veidiem. Sadarbojoties ar labdarības veikalu “Otrā elpa” un Modes talku, norisinājās plašas apģērbu pārveidošanas darbnīcas, kurās labprāt piedalījās gan puiši, gan meitenes. Zīmīgi, ka apģērbu otrreizēja izmantošana, pārveidošana šobrīd kļūst aizvien populārāka visā pasaulē un vilina arvien vairāk jaunu cilvēku, kuriem iespēja būt atšķirīgiem un inovatīviem sava tēla veidošanā ir ļoti svarīgi. Savukārt Emīlija Mikalauska no Open bike palīdzēja apgūt aksesuāru veidošanu no vecu velosipēdu detaļām.
Šie ir tikai daži piemēri, kā cilvēkus uzvedināt par ilgtspējīgu patēriņu domāt ārpus ierastajām robežām. Foruma laikā pierādījās, ka gandrīz katram padomā ir vēl kāds videi draudzīgs rīcības piemērs, tāpēc notika Ekoskolu pieredzes apmaiņas sesija, kuras laikā ikvienam skolotājam un skolotājai tika dota iespēja iepazīstināt ar savām iniciatīvām, kas ir izmēģinātas skolās. Pašas skolotājas atzīst, ka gan dalība Ekoskolu programmā, gan forumā palīdz atrasīt skolotājos dažādas radošas idejas un līdzdalību, kas savukārt vēlāk aizrauj bērnus.
Jaunas, trakas idejas – kāpēc gan ne?
Viena no būtiskākajām Ekoskolu foruma aktivitātēm bija gatavošanās Ekoskolu rīcības dienai, kas ir jauna, starptautiska iniciatīva un, kuras ietvaros šā gada novembrī Ekoskolas visā pasaulē ziņos par saviem nedēļas garumā paveiktajiem labajiem darbiem un pievērsīs uzmanību globālām vides problēmām. Lai savām idejām piesaistītu, padomus, resursus un palīgus, foruma laikā notika Ideju Talka, kuras vadītājs Mārcis Rubenis vairāku stundu garumā mudināja jauniešus mērķtiecīgi runāt citam ar citu, prezentēt savas idejas, sniegt ieteikumus un potenciālos uzlabojumus, kā rezultātā “dzima” pavisam jaunas, nebijušas un īstenojamas aktivitātes rīcības dienai. Jau noslēguma dienā daudzi jaunieši atzina, ka pati svarīgākā šķita gatavošanās Rīcības dienai, jo “mēs beidzot redzējām, ka savas idejas varēsim īstenot un iemācījāmies, kā tieši to izdarīt”. Jūlija no Rīgas 19. vidusskolas atzina, ka “parasti visi tikai runā, ka Latvija ir zaļa, padarīsim to tīrāku un tamlīdzīgi, bet, atbraucot uz forumu, es satiku cilvēkus, kas tiešām kaut ko dara. Man patika iespēja izteikt savu viedokli, idejas un nonākt līdz to īstenošanai”.
Nebaidīties būt brīvdomātājam un līdzdarboties sabiedrības procesos jauniešiem mācīja arī iniciatīvas Cita Abra dibinātājs Pēteris Brīniņš. Viņš skaidroja un ar dažādu piemēru palīdzību mēģināja parādīt, ka līdzdalība, drosme un uzdrīkstēšanās ir ļoti būtiska sastāvdaļa vides aktīvismā un videi draudzīgas rīcības veidošanā. Lai kaut ko sasniegtu un mainītu, jābūt neatlaidīgiem un drosmīgiem, nekad neapstāties pie savas idejas, bet īstenot to.
Vides izglītība – dzīves gudrība
Šis teikums šogad vairākkārtīgi pavīdējis, runājot par Ekoskolu programmas darbību un jo īpaši tika uzsvērts foruma laikā. Vai vides izglītību var saukt par dzīves gudrību, kas prasa iedziļināšanos dažādos vecumos un visas dzīves laikā? Dzīves cikls ir katrai lietai, kuras radīšanā tiek tērēti dabas resursi, tāpat arī vides izglītībā ir dažādi cikli. Ekoskolu programma un forums šo ciklu cenšas iedibināt jau bērniem, un tā nozīmi skaidroja Zaļās kustības pārstāve Alda Ozola: “Vides izglītība bērniem un jauniešiem ir svarīga no tā aspekta, ka pieaugušos pāraudzināt ir grūtāk, bet bērni ir atsaucīgi uz jaunu informāciju un zināšanām. Ir svarīgi saskatīt likumsakarības, kas dabā eksistē – kā mēs dzīvojam, kādu ietekmi tas rada un, kāds tad ir resursu aprites cikls. Un, kad šie jaunie, izglītotie cilvēki izaugs lieli, pastāv cerība, ka viņi spēs valsts pārvaldei un politiķiem pieprasīt atbildīgu rīcību, jo, ja nav pieprasījuma uz dabas vērtību saglabāšanu, tad maz ticams, ka politiķi arī pieņems atbildīgus lēmumus”. Nav garantiju, ka šāds scenārijs piepildīsies, tomēr Rūta no Valmieras Viestura vidusskolas nebija vienīgā, kas foruma laikā sacīja šādus vārdus - “man nav vienaldzīgi, vai mūsu nākamajai paaudzei ir tīra un veselīga vide, kurā dzīvot”, un tas jau ir daudz.
Ilze Grunska
Foto: daļa no Modes Talkā veidotajiem tērpiem vakara pasākumā
