Polārlācis mājas neatrod, bet piedzīvojumus gan
Trešdien, 7. decembrī, akcijas „Atrodi polārlācim mājas!” ietvaros baltais lācis kopā ar draugiem no vairākām Latvijas vides organizācijām devās uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai tiktos ar parlamentāro sekretāru Eināru Cilinski, gan uz Saeimas sarunām ar deputātu Ingmāru Līdaku, kā arī apciemoja Latvijas Vides investīciju fondu, kas uzrauga projektus klimata pārmaiņu samazināšanai
Dienas pirmajā pusē polārlācis, saukts arī par balto lāci, apmeklēja Latvijas Vides investīciju fondu, lai uzzinātu vairāk par starptautiskās emisiju tirdzniecībā iegūtās naudas izmantošanas iespējām Latvijā. Vides investīciju fonda projektu vadītāja Selīna Ābelniece pastāstīja, ka ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta palīdzību tiek samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas īstenojot projektus gan publiskā, gan privātā sektorā ēku energoefektivitātes uzlabošanai, veicinot tehnoloģiju ieviešanu, kas atbalsta atjaunojamos energoresursus un ieviešot kompleksus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.
Tālāk lācis devās tikties ar VARAM parlamentāro sekretāru Eināru Cilinski, pa ceļam piestājot pie Radio „101”, nofotogrāfējoties pie Ministru kabineta ieejas,parunājot ar rīdziniekiem par klimata pārmaiņu jautājumiem. Tikšanās laikā lācis un viņa domubiedri noskaidroja ministrijas šī brīža iespējamās politikas redzējumu un galvenos izaicinājumus attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem Latvijā – primāri risinot energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumus, bet perspektīvā virzoties uz zaļo ekonomiku un kompleksu risinājumu ieviešanu, kas vienlaikus ļautu attīstīt vietējo ekonomiku un nodarbinātību, gan samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. E.Cilinskis norādīja uz to, ka Latvijas sabiedrībā valda liela neticība tam, ka klimata pārmaiņas notiek un katrā ziņā tam, ka tās ir antropogēnas ietekmes izraisītas. Apzinoties nepieciešamību pēc viedokļu līderiem Latvijā, tikšanās noslēgumā domubiedri vienojās izveidot „Klimata draugu grupu” kādā no sociālajiem tīkliem un turpināt viedokļu apmaiņu un diskusijas par Latvijas klimata politiku.
Diemžēl nākamajā tikšanās vietā – Saeimā, polārlācim ilgi uzturēties neizdevās, jo, lai arī dokumenti un caurlaide Grenlandes iemītniekam bija kārtībā, apsardze viņam Saeimas ēku palūdza atstāt pēc zvana no Saeimas „augšas”, lai gan tikai īsu brīdi iepriekš paši bija lāci ielaiduši iekšā. Konkrētu un pamatotu iemeslu šādai rīcībai kārtībsargi tā arī nespēja nosaukt. Polārlācis pat bija gatavs ļaut sevi aptaustīt un doties cauri metāla detektoram, un arī deputāts Ingmārs Līdaka bija gatavs apliecināt lāča labos nodomus, tomēr apsargi bija nepiekāpīgi. Tāpēc nelielā saruna ar I. Līdaku notika turpat ārā pie Saeimas durvīm, abām pusēm vienojoties par klimata pārmaiņu aktualizēšanas nepieciešamību un atbildību, kura jāuzņemas gan sabiedrībai, gan valdībai. Polārlāča draugi izteica atbalstu I.Līdakas centieniem atjaunot Dabas resursu apakškomisijas darbību, jo tā ir vieta, kur vides jomas pārstāvjiem rosināt deputātus runāt un lemt par aktuāliem jautājumiem vides un dabas aizsardzībā, tai skaitā klimata pārmaiņām.
Kas pašam polārlācim par visu sakāms? „Klimata pārmaiņas nav tikai kūstošs ledus Grenlandē, no kurienes nāku es, un aizvien stiprākas vētras Ziemeļamerikas krastos. Es redzu, ka tās ir piemeklējušas arī Latviju – mainās Baltijas jūra, izzūd daudzas augu un dzīvnieku sugas un parādās jaunas, kā arī palielinās temperatūru svārstības. Es priecātos, ja cilvēki vairāk domātu par savu rīcību un patēriņu, kas ietekmē klimata pārmaiņas visā pasaulē”. Lācis, neapšaubāmi ir vīlies par „izmešanu” no Saeimas, un uzskata, ka Saeima baidās atzīt kādu neapstrīdamu faktu – klimata pārmaiņas notiek!
Akcija tika rīkota saistībā ar ANO Klimata konferenci COP17, kas no 28.novembra līdz 9.decembrim notiek Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā, un kurā pasaules valstu līderi vēlreiz mēģinās vienoties par pasākumiem siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un klimata pārmaiņu radīto risku samazināšanai. Šī konferenceir īpaši nozīmīga, jo jau 2012. gadā beigsies iepriekšējās vienošanās – Kioto protokola – termiņš, tādēļ jāveic visi nepieciešamie priekšdarbi, lai jau pēc gada varētu panākt jaunu, visaptverošu vienošanos. Tāpat ir svarīgi panākt, lai Kioto protokola darbības periods tiktu pagarināts līdz brīdim, kad spēkā var stāties jaunā vienošanās, pretējā gadījuma ir liels risks, ka valstis pārstās iesāktās darbības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.
Foto: Dāvis Drazdovskis
