programmas

Vides ZIRGĀBOLI - 2013 ripo. Jau piekto gadu piešķir balvas vides ķēzītājiem

Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa – Zirgābola balvas padome – jau piekto reizi pasniegs ikgadējos “Zirgābolus” - provokatīvas balvas, ko piešķir vides ķēzītājiem.

Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai „Ābols” par vides uzlabošanu un aizsardzību. “Zirgābolu” mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.

2013.gada nominantus “Zirgāboliem” nevalstiskās organizācijas izvirzīja šādās nominācijās: „Ķēzītājs” “Ķēzienprojekts”, “Ķēzienlēmums”, „Ķēzieniecere”, „Ķēzienziņa”, „Vienaldzīgais ķēziens”, „Ķēzienshēma”, bet „Lielais Zirgābols” šogad tiks pasniegts par ķēzītājpolitiku.

Padome vēlas uzsvērt, ka šogad Zirgābola balvu ir nopelnījuši pasākumi un rīcības, kas iepriekš nav izraisījuši rezonansi plašsaziņas līdzekļos un lielākai sabiedrības daļai varētu šķist nenozīmīgi, taču ilgtermiņā tie sekmē Latvijas vides degradāciju un nostiprina sabiedrības uzskatu, ka ķēzījoša attieksme pret vidi, dabu un dzīvniekiem ir kļuvusi par sabiedrības normu Latvijā.

Padome katru gadu, izvērtējot situāciju vides jomā, sev atgādina Sv. Augustīna teicienu: „Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme; dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir.” Cerot un dusmojoties, ir jāspēj arī rīkoties, lai kaut ko mainītu.

 

Tādēļ Padome ar gandarījumu paziņo, ka viens no iepriekšējā gada Zirgāboliem ir aizslaucīts! 2012.gadā Zirgābola balvu nominācijā „Ķēzienbudžets” saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) 2013.gada budžets, kurā, atbilstoši Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam, 50% ieņēmumu bija jānodrošina, veicot mežizstrādi DAP apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas aizsargātāji būtu spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota. Pateicoties rezonansei sabiedrībā pēc TV3 raidījuma „Bez Tabu” sižeta par mežizstrādi Slīteres dabas parkā un Vides konsultatīvās padomes sarakstei ar valsts institūcijām, 2014.gada DAP budžetā šāda absurda nosacījuma vairs nav.

 Zirgābola balvas ieguvēji 2013.gadā ir:

Nominācijā „Ķēzienprojekts”

 Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” par ceļa posma Vāverkrogs – Jugla asfaltēšanas projektu, kas paredz šķērsot dabas liegumu „Natura 2000” teritoriju „Lielie Kangari”. Projekts pēc būtības paredz daļēju Lielo Kangaru kalnu grēdas norakšanu, izmainot ceļa seguma šķērsprofilu un garenprofilu, nocērtot arī vismaz 800 koku P4 ceļa malās posmā, kas ved caur dabas liegumam. AS „Latvijas Valsts ceļi” joprojām neatkāpjas no ieceres asfaltēt P4 ceļu, uzskatot ietekmi uz „Natura 2000” teritoriju „Lielie Kangari” par nebūtisku.

 

Nominācijā „Ķēzienlēmums”

 Priekules novada dome par 2013.gada 31.oktobrī vienbalsīgi atbalstīto lēmumu par ūdeļu fermas būvniecību Gramzdas pagastā. Iepriekš 11 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē bija aicinājušas to nedarīt, norādot, ka kažokzvēru audzēšana ir saistīta ar vides piesārņojumu, turklāt šaurajos būros nav iespējams nodrošināt konkrētai dzīvnieku sugai nepieciešamos apstākļus, un tas dzīvniekiem sagādā ciešanas. 

Nominācijā „Ķēzieniecere”

Smiltenes novada dome par iniciētiem grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā, kas paredz zemes lietošanas kategorijas maiņu par labu iecerei iegūt dolomītu īpašumos, gar kuriem tek Vecpalsas upe - viena no vērtīgākajām Latvijas upēm ar dabiskiem straujteces posmiem, turklāt upe ir iekļauta prioritāro lašveidīgo zivju ūdeņu sarakstā, upē plašos tās posmos notiek lašveidīgo zivju un upesnēģu nārsts, savukārt nepilnus 5 km virs plānotās dolomīta ieguves vietas, uz Vecpalsas upes atrodas dabas liegums „Rauza”, kas ir izveidots īpaši aizsargājamu gliemju sugu – ziemeļu upespērlenes (Bernes konvencijas III pielikuma un ES direktīvas 92/43/EEC II un V pielikuma suga) un biezās perlamutrenes (ES direktīvas 92/43/EEC II un IV pielikuma suga) saglabāšanai. Lai šīs aizsargājamo gliemju sugas varētu vairoties, obligāts nosacījums ir sekmīgs lašveidīgo zivju nārsts ilgtermiņā, kam savukārt nepieciešams nepieļaut upes ūdenī izšķīdušā skābekļa līmeņa vai biopieejamības krišanos, kā arī nepieļaut straujas ūdens līmeņa svārstības Vecpalsā, kas dolomīta ieguves gadījumā nebūtu iespējams.

Nominācijā „Ķēzienziņa”

LNT 30.novembra raidījuma „Dzīvīte” sižets par zvēraudzētavu Plocē, kas tika demonstrēts starptautiski atzīmējamā dienā „Fur Free Friday” („No kažokādām brīvā piektdiena”). Pretēji šīs dienas idejiskajam saturam atteikties no nežēlīgas greznības – kažokādām, sižets bija veltīts kažokzvēru industrijas reklamēšanai.

Nominācijā „Ķēzienshēma”

Lai īstenotu Daugavas kuģu ceļa padziļināšanas un rekonstrukcijas projektu, Rīgas brīvostas pārvalde iecerējusi  daļu no izsmeltās grunts, kas izmantojama būvniecībā, izvietot jūrā 50 ha platībā pie Daugavgrīvas mola. Betona siena 3, 5 m augstumā virs jūras līmeņa norobežos krastu vairāk kā 800m garumā, jūrā būve iestiepsies vairāk kā 700 m, tādējādi veidojot milzu kasti pie Daugavgrīvas bākas. Jaunā zeme Vides pārskatā vērtēta kā pagaidu (līdz 2026. gadam ) grunts atbērtne.  

Rīgas brīvostas pārvalde vērsusies pēc projekta un pagaidu grunts atbērtnes akcepta Ministru kabinetā, bet Rīgas domei  Jaunā Rīgas attīstības plāna apspriešanā sniegusi pretēju priekšlikumu „veikt teritorijas izveidi aiz Rietumu mola” jau līdz 2016. gadam. Tādējādi vides novērtējums veikts pagaidu būvei, bet priekšdarbi tiek sākti, lai pagaidu būvi legalizētu kā jauno ostas teritoriju. 

Kuģu ceļa padziļināšanai un rekonstrukcijai plānots piesaistīt ES finansējumu. Vides novērtējumā būve pieļauta, ņemot vērā tās pagaidu raksturu, rekomendējot atbērtnes platības un ekspluatācijas laika samazināšanu. Prognozēta tiek būtiska ietekme uz zivsaimnieciski nozīmīgo sugu zivīm. Līdz šim šajā Rīgas jūras līča piekrastē ir noteikta zvejas lieguma zona, te piemērotā substrātā norisinās reņģu nārsts, kas nodrošina zivju resursu atražošan, kas nevarēs notikt pagaidu atbērtnes ekspluatācijas laikā un laika posmā līdz reņģu nārstam piemērotu biotopu atjaunošanai. Tiek prognozēta  arī  zivju bojāeja ar pagaidu dambjiem norobežotajā akvatorijā un  ievērojamā uzduļķojuma un /vai piesārņojuma nonākšana ūdenī. ainavas degradēšana pie kultūras pieminekļa   - Daugavas grīvas krastu fortifikāciju kompleksa.

Neskatoties uz nozīmīgo ietekmi, daudzu valsts institūciju un iedzīvotāju iebildumiem un tam, ka teritorija atrodas blakus Natura 2000 dabas liegumam Daugavgrīvā,  Rīgas brīvosta vides novērtējuma laikā nav piedāvājusi citu vietu un risinājumu grunts izvietošanai, apgalvojot, ka grunts noglabāšana pagaidu atbērtnē ir efektīvākais veids, kā izmantot neatjaunojamu dabas resursu – būvniecībā izmantojamu grunti.

Šī ir acīmredzama Rīgas brīvostas shēma, kā izveidot jaunu ostas teritoriju, un, ja paveiksies, saņemt projekta īstenošanai ES nodokļu maksātāju naudu.


Nominācijā „Ķēzītājs”

Jau atkārtoti Zemkopības ministrija par:

-       sniegto atbalstu SIA „Ekobaltika Group” (statūtkapitāls 3 Ls, dibināts 2013.gada sākumā) iecerei Baltijas jūrā zemūdens sprostos audzēt lašus un foreles, bez saskaņošanas ar ekspertiem un ietekmes uz vidi izvērtējuma piekrītot nodot uzņēmumam ilgtermiņa nomā astoņas Baltijas jūras teritorijas akvakultūras attīstīšanai;

-       sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu” (pieņemti 2013.gada 5.martā Nr. 123), kas paredz, ka mežaparkos var tikt veikta jebkāda veida un apjoma būvniecība, neparedzot, ka mežaparku teritorijās būtu jāsaglabā mežs. Diemžēl NVO priekšlikumi šiem noteikumiem tika ņemti vērā tikai attiecībā uz būvniecības nosacījumiem Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā.


Nominācijā „Lielais Zirgābols – 2013”

Visiem Latvijas valsts vides politikas īstenotājiem, kuru darbības rezultātā no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm (dažādi reti mežu, zālāju u.c. ekosistēmu paveidi) 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga - lidvāvere. Uz to norāda 2013.gadā veiktais Latvijas Dabas fonda pētījums, kas tika veikts, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli, ko ik sešus gadus gatavo visas ES valstis.

Latvijas oficiālajā dzīvotņu sarakstā, kas pakļauts vērtējumam, ir 8 jūras, 9 piejūras un iekšzemes kāpu, 7 iekšzemes ūdeņu, 2 virsāju, 11 zālāju, 8 purvu, 3 iežu atsegumu, 9 mežu dzīvotņu veidi, kas pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko/pirmatnīgāko daļu. Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais.

Jau iepriekšējais ziņojums 2007.gadā uzrādīja, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairums citu ES valstu. Jaunākais, ar precīzākām metodēm sastādītais ziņojums vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka nekā gaidīts: Latvija strauji zaudē atlikušās izcilās dabas vērtības.

 

Nominācijā „Speciālbalva - Vienaldzīgais ķēziens”

 Bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs par ķēzīšanas pieļaušanu un nereaģēšanu uz Latvijas Dabas fonda pētījumu, kas parādīja Latvijas vides dramatisko situāciju.

 

Vides Zirgābola balvu tās ieguvēji var saņemt, piesakoties pa e-pastu: vides.zirgabols@inbox.lv.

Informatīvais tālrunis: 25156709

visi jaunumi